Ir pagājusi vēl viena dārza darbu sezona. Arī šī vasara pierādīja, ka klimats strauji mainās un temperatūras, kā arī augsnes mitruma svārstības kļūst arvien krasākas. Šādi laikapstākļi liek meklēt risinājumus. Pēdējos gados ir izteikti sauss pavasaris un vasaras sākums, un tas lika aizdomāties, ka dobes ir jāveido zemes līmenī vai pat zemāk, jo augstās dobes vējš ātri vien izžāvē.

Dārzā un tā apkārtnē augošie augi var priecēt ne tikai mūsu acis uz garšas kārpiņas, tie spēj krietni vairāk - audzēt augsni ar savām saknēm, pasargāt savus kaimiņus no slimībām un kaitēkļiem, pievilināt derīgos kukaiņus un pabarot tos, kalpot par balstu citiem augiem. Kā notiek barības vielu aprite dabā? Augs caur saknēm uzņem barības vielas no augsnes un nodod tās stumbram, lapām un sēklām. Rudenī, atmirstot virszemes daļai, atmirst arī saknes. Nolūzušais stumbrs un nobirušās lapas kļūst par barību ''pazemes pilsoņiem'', kuri to visu pārstrādā augiem uzņemamā formā. Arī ar saknēm notiek tas pats. 

Ūdens ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām (enerģijām) dabā. Bez tā nevar attīstīties nekāda dzīvība augsnē un līdz ar to arī augi mūsu dārzā. Ir paņēmienu kopums, kā nodrošināt pietiekamu ūdens daudzumu augsnē. Viens no tiem ir nodrošināt lielu organiskās vielas daudzumu augsnē.

Pats svarīgākais priekšnoteikums, lai augsne saglabātu pietiekamu mitrumu, ir liels organiskās vielas daudzums tajā. Otrs svarīgs ūdens taupīšanas pasākums ir tā iztvaikošanas ierobežošana. Visātrāk un intensīvāk ūdens iztvaiko no kailas augsnes - gan tāpēc, ka tā ir tumša un vairāk uzsilst, gan tāpēc, ka kailā augsnē pārkarst augu saknes un tāpēc notiek pastiprināta ūdens iztvaikošana caur lapām.

2018.gada pavasarī ieguvu tiesības apstrādāt mazdārziņu. Tajā bija betona pamati siltumnīcai, un zem 25 cm melnzemes slāņa bija skaisti dzeltena grants. Uz pamatiem tika uzbūvēta 12 m² liela siltumnīca. Vienīgais ūdens avots ir no siltumnīcas jumta savāktais lietus ūdens, tāpēc svarīgi atrast paņēmienu, kā visu ūdeni atdot tikai augiem. Siltumnīcā vispirms izraku visu melnzemes slāni, tad ieklāju samitrinātu kartonu, kuru pārkaisīju nedaudz ar mālu pulveri, veidojot daļēji ūdens necaurlaidīgu membrānu. Tad uzklāju zaļas zāles un siena slāni apmēram 15 cm biezumā, kurus samitrināju izspiesta sūkļa mitrumā. Visu nosedzu ar izraktās melnzemes  20cm biezu slāni un nomulčēju ar sienu. 

Iepriekš mēs neieteicām koksni kā mulčējamomateriālu, bet to lieliski var izmantot organiskās vielas daudzuma palielināšanai augsnē. Savukārt tas ir labākais veids, kā uzkrāt augsnēūdeni, jo trūdošai koksnei ir liela ūdens ietilpība. Koksnei sadaloties, barības vielas tiek atbrīvotas vairāku gadu garumā, mikroorganismi un augi tiek nodrošināti ar barības vielām ilgu laiku. Šīs divas koksnes īpašībastiek izmantotasaugsnes līdzsvarošanā, kā arī augsto dobju un paugurdobju veidošanā. Svarīgi ir izprast dobes veidošanas pamatprincipus, lai vienmēr varētu izveidot dobi no saimniecībā esošajiem materiāliem.

Iecerēto dobi vislabāk ar mulču pārklāt iepriekšējā vasarā, tad pavasarī velēna būs sadalījusies un izveidojusi irdenu, auglīgu slāni augsnes virskārtā. Mulča jāklāj pietiekami biezā slānī, lai tai cauri neietu gaisma un no augsnes neiztvaikotu ūdens. Ja mulča ir vairāk nekā piecus centimetrus bieza, tad tā darbojas kā siltumizolācija. Augsnei pirms mulčēšanas ir jābūt pēc iespējas mitrākai, jo lietusūdeni vispirms uzsūks mulča un tikai pēc tam mitrums tiks augsnei.

Augsne nav tikai nedzīvs substrāts augu audzēšanai, tā ir vesela pasaule, kurā katrs tās iemītnieks veic savu daļu darba, pārstrādājot organiskās vielas un daloties ar sava darba rezultātiem. Augs ir viena neliela daļa no šīs perfekti organizētās sistēmas. Augsnes iemītnieki jeb ''pazemes pilsoņi'' darbojoties saražo visu veselīgam augam nepieciešamo. Savukārt augi, caur saknēm izdalot cukurus, baro augsnes mikroorganismus. Šis ir tikai viens neliels piemērs sistēmas darbības ilustrācijai.

Vārds ''permakultūra'' ir cēlies no angļu valodas un tiešā tulkojumā nozīmē ''ilgstoša kultūra''. Mūsdienās šo vārdu saprot kā ilgtspējīgu saimniekošanas metodi, kas sevī ietver arī ētiku, filozofiju un dzīvesveidu.

Back to Top